Bērnu vēža diagnoze, ārstēšana un vēlīnās medicīniskās sekas var mainīt izdzīvojušo psihosociālo trajektoriju visā dzīves laikā.
Šajā literatūras apskatā galvenā uzmanība pievērsta garīgās veselības simptomiem, sociālo atskaites punktu sasniegšanai, sociālekonomiskajiem sasniegumiem un riskantai veselības uzvedībai bērniem, kas izdzīvojuši vēzi.
Rezultāti liecina, ka, lai gan lielākā daļa izdzīvojušo psiholoģiski ir labi pielāgojušies, izdzīvojušie ir pakļauti trauksmes un depresijas riskam, salīdzinot ar brāļiem un māsām.
